Siltais zilums vai zilais siltums

Vakar ar lielu prieku atdevu samērā daudz laiku paņēmušo šī rudens lolojumu - siltinātu ziemas mēteli ārkārtīgi skaistā zilā krāsā.
Tā kā manekens nav mēteļa īpašnieces dubultnieks, tad nav redzams, cik tas perfekti pieguļ auguma aprisēm, jo mēteļa īpašniece apveltīta ar skaistām sievišķīgām formām.
Patiešām sen nebiju strādājusi ar vatelīnu. Sameklēju īpaši vieglu sastāvā 80% vilnas. Un jāatzīstas, ka savā 30 gadu pieredzē nebiju šuvusi piepogājamo kapuci. Slēptā aizdare arī nav īpaši izplatīta spiedpogu ērā, toties ir pamatīga un patiešām skaista aizdare.
Man kā drēbniecei, lielākais kompliments ir brīdī, kad kliente uzvelkot savu pasūtījumu saka, ka nāk raudiens no sajūsmas vai vienkārši neko nesakot skatoties uz sevi birdina asaras. Ticiet man, tas gadās samērā bieži un tad es raudu līdzi.
Siltais zilums vai zilais siltums ir atdots, tagad man ir pilnībā jāatdodas rokoko kleitas nobeigumam.
Gaidiet atskaiti!

Melnā elegance

Šajā gada vistumšākajā laikā ir tik grūti nofotografēt gatavos izstrādājumus. Daudzus vienkārši atdodu, jo ļoti daudz sanāk šūt melnas lietas. Man pašai gan gribas ko košu un gaišu, pretēji tumsai, kas valda dabā. Bet šo kleitu patiešam vēlos parādīt.
Ārā lija lietus, saulīte aizmirsa uzlēkt, istabā nav tādu prožektoru, kas varētu izlauzties cauri krēslai. Piedodiet par ne visai kvalitatīvām bildēm, bet kleita tiešām eleganta.
Kad man atnesa šo audumu, patiešām nevarēju noticēt, ka tas ir lins. Ielaidumi ir no zīdainas viskozes trikotāžas. Plecu līnija akcentēta ar ielaidumu, kas apaļākus plecus vizuāli veido asākus.

Konverts kāzu dāvanai

Mūsdienās sen vairs neviens nelauza galvu dāvanai kāzās. Vienīgais kur notiek sacensība ir pēc iespējas interesantāk noformēta naudas pasniegšana. Šoreiz uztaisīju izšūtu mežģīņu konvertu. Man pašai ļoti patīk 3D izšūtās mežģīnes, tamdēļ ceru, ka jaunajam pārim arī patika.

Rokoko/baroka kleitas tapšanas gaita II daļa

Vakar notika kleitas otrā laikošana. Nu jau kleita iegūst reālu apveidu.
Tā kā Agne dzīvo Vācijā, tad nevaram satikties un uzlaikot, kad man gribētos. Nu esmu nonākusi tik tālu, ka varu sākt rotāt.
Ak, nē... jātiek pāri vēl piedurknēm.Nekad nevarēju iedomāties, ka piedurknes man būs tik grūts uzdevums. Gribēju taisīt visu autentiski, bet ak, senās drēbnieces!, jums tak nebija zināšanu par konstruēšanu. Tās piedurknes ir tik nejēdzīgas, ka nespēju tik nepareizas uzkonstruēt. Kad tiku tam pāri, kleitas īpašniece pateica, ka tādas tomēr negribētu un taisam smukas un ērtas. Klienta vēlmes man ir likums! Un, ja tā godīgi... esmu atvieglota 😊
Vēl tik jāpasūta daudz zelta lentīšu, pērles arī jāmeklē un vēl odere... un vēl... Jā! Viskautkas!
Bet pačukstēšu - es šo darbu daru lēnām, varbūt pat speciāli pavelkot garumā, jo gribu to izgaršot tā lēnām un īpašu baudu.
Tātad priekš manis pašas vēstures atskaitos:
- ir sašūts robes karkass (galvenās ir lielās Vato ieloces);
- ir iešūta muguras daļa ar kniedēm un savilcēju  (to visu fotografēšu tuvāk pie beigām);
- ir sašūts pamats apakšsvārkiem, tos sauc par peticoat;
- ir sašūts apakškrekls - chemise.

Sākumu var lasīt šeit - https://antradara.blogspot.com/2019/09/rokokobaroka-kleitas-tapsanas-gaita-i.html

Rožu kleita

Lieliem soļiem tuvojas jaunā ziemas kursu sezona. Starp lielajiem projektiem un ilgajiem darbiem darināju sev krekla kleitu, lai nebūtu jāiet uz pirmajam iepazīšanās nodarbībām "vecās" drēbēs.
Mani ik pa brīdim pārņem kāda apsēstība. Pārsvarā jau kaut kas saistībā ar maniem hobijiem. Šobrīd tā ir apsēstība ar rožu dārzu. Līdz šim domāju, ka manas 15 rozes ir gana daudz, bet iestājoties sejas grāmatas grupā Tikai rozes!, sapratu, ka tas ir absolūts nieks! Ak, jel, es pat šeit rakstu par rozēm...
Bet vispār par rozēm uzsāku runāt, jo savu džinsa vai denim auduma kleitu izdaiļoju ar izšūtām rozēm. Nu tas galīgi nav man raksturīgi! Bet šobrīd man tas bija aktuāli.
Šobrīd aktuālas ir krekla kleitas. Vienkārši pagarināju kreklu kā kleitu. To var nesāt gan kā kleitu, gan kā garu kreklu. Ļooooti garu kreklu.

Rudenim gatavs plašķītis

Lai gan temperatūra šodien 9.septembrī tuvojās teju 30 grādu atzīmei, rudens nav aiz kalniem. Drīz sāksies gan slapjums no gaisa, gan vēji pūtīs. Manuprāt, klasiskam plašķītim jābūt katras sievietes garderobē. Pavasarī uzšuvu skaistu starpsezonu mēteli, bet lietainā laikā to vilkt žēl. Tagad esmu gatava jebkuriem laika apstākļiem.

Svarīgas ir detaļas. Tās piedod izstrādājumam raksturu. 

Pogas piešuvu ar sarkanu diegu, arī odere ir sarkana, kabatās arī, padusēs iesitu ventilācijas caurumus. 

Rokoko/baroka kleitas tapšanas gaita I daļa

Tā kā šis darbs man aizņems krietni ilgu laiku un ir gana interesants, tad veidošu tādu kā darba dienasgrāmatu. Jau kādu laiciņu nodarbojos ar šo darbu, pat pirms auduma saņemšanas, pat pirms mēru noņemšanas, pat pirms reāli pasūtījuma saņemšanas. Ja tā iedziļinās, tad senie tērpi mani ir interesējuši ļoti sen. Ar viduslaiku tērpu izpēti nodarbojos jau 2000-o gadu sākumā, kad apšuvu savu kori. Toreiz tas viss bija stipri tālu no autentikas, vairāk kā stilistika. Nopietnāk piegāju šim laika posmam, kad saņēmu pasūtījumu apšūt Jaunpils pils pirmās viduslaiku atrakcijas. Šausmīgi žēl, ka no tiem tērpiem nav nevienas bildes, viss aizgājis vēsturē.
Bet tuvāk pie rokoko. Es vēl joprojām pat nezinu kāda ir pamatatšķirība starp baroka un rokoko tērpiem. Plaši aprakstīta ir atšķirība arhitektūrā un mākslā, bet modē īsti neatrodu. Tiek apzīmēts kā Baroka un Rokoko laikmets, pārsvarā minēti gada skaitļi 1650-1800.
Šī laika sieviešu tērpiem ir izteikti divi stili - robe à la française un robe à l’anglais. Šeit neizklāstīšu šo stilu nianses, ja kādam ir interese, tad noteikti var atrast par to interneta dzīlēs.
Tātad manis šūtā kleita būs pēc robe à la française parauga. Šai kleitai raksturīgas īpašās Vato ieloces uz muguras, kuras pāriet svārku daļā. Viszināmākais vēstures tēli šā laikmeta tērpos ir Marija Antuanete un Madame de Pompadour.

Šāda ir priekšpuse. Protams, ka katra kleita ir unikāla un neatkātojama. Divas vienādas neatrast.

Audumus esmu saņēmusi. Uzliekamie gurni arī sagādāti.  Jāķeras klāt.

 Bet tomēr nepietiek ar to, kas man ir. Gribu vēlreiz pārliecināties, ka zinu ko un kā darīt. ... iegrimu meklējumos uz vēl divām dienām. Un tagad esmu gudra! Esmu TIK GUDRA!!! Iespējams, ka varu pat nolasīt kādu lekciju par šo tēmu. Bet pats galvenais, ka esmu lejuplādējusi 5 (!!!) ļoti nopietnas grāmatas par tērpu vēsturi! Es ne tikai gudra, bet arī ārkārtīgi laimīga! Jo man ir viss, ko man vajag!

Jā... bet no ASV pasūtīto 100% zīda taftu ar izšuvumiem tomēr neuzdrīkstos sagriezt. Nežēlastībā krīt divi palagi. Un tad ir laikošana. Burvīgā Agne māk pozēt baroka stājā pat palaga kleitā!

Nu tad galvenais ir izdarīts. Tagad atliek tikai griezt laukā no taftas robi un sašūt, uzšūt un izgreznot "stomaheru". Vai kāds zina kas ir stomahers? Varbūt vajag uzrīkot konkursu ar balvu? Izgreznot robi un apakšsvārkiem priekšu un tad vēl tāds sīkums kā apakškrekls. 

Turpinājums sekos... 

Vīriešu lina krekls, atkal un atkal

Kad man jautā, ko man patīk vislabāk šūt, tad tas ir mēteļi, žaketes un jā... krekli vai krekla blūzes. Nezinu kāpēc, bet tā ir. man tiešām patīk šūt kreklus. Esmu dzirdējusi no citām šuvējām, ka nemaz neuzņemas to darīt, jo tas esot grūts darbs, kuru neviens nenovērtē. Man gan tā neliekas. Mani klienti ir novērtējuši individuāli šūta krekla burvību.
Šis krekls būs vīram dzimšanas diena dāvana. Šoreiz gan man netika iesniegti rasējumi ar precīzām detaļām, tikai viena norāde - bez krūšu kabatas un "ļecku" piepogāt atlocītu piedurkni, viss pārējais kā man pašai labāk liekas.
Manuprāt brīnišķīga dāvana. Ak, jā! Mazliet uztraukums gan ir, jo pirmo reizi šuvu bez mēriem. Man tika iedots krekls, kurš der. Tā nu tapa šis -