trešdiena, 2021. gada 27. janvāris

Kašmira mētelis

 Pagājušā gada pēdējais krāšņais darbs siltināts kašmira mētelis. Liekas, ka šajā sezonā pēdējais, jo jaunie pasūtījumi nāk ar domām par siltu un agru pavasari un košām kleitām! 

Mētelis ir ļoti skaists ar greznām detaļām. Radīts skaistai, par sevi pārliecinātai un košai sievietei. 

Odere siltināta ar adītu vilnas siltinājumu. Man ārkārtīgi iepaticies šis siltinājuma veids, jo ir ļoti plāns un silts, bet nerada izstrādājumam apjomu. Nostepēju ar burvīga sarkanā toņa viskozes oderi. Man pašai ārkārtīgi patīk rezultāts. 

Īpaša uzmanība pievēršama pogām, tās ir Swarovski kristāla pogas. Koši! 










piektdiena, 2021. gada 8. janvāris

2020.gada apskats

 Negribu izplūst garos apcerējumos par to, cik grūts un kāds tur vēl, ir bijis pagājušais gads. Nevaru sūdzēties par darba apjomu. Ar dažiem īsiem pārtraukumiem esmu cītīgi strādājusi visu gadu. Diemžēl, ne visu esmu atrādījusi blogā, jo vienkārši ne visi darbi ir bijuši gana fotogēniski uz manekeniem.

Apbrīnoju tās drēbnieces, šuvējas, dizaineres un mākslinieces, kuras atrod laiku profesionālām fotosesijām vai spēj dabūt tāda līmeņa fotogrāfijas no saviem klientiem. Es tik rukāju un nobildēju pa kādam darbam. Citreiz veiksmīgāk, citreiz mazāk veiksmīgi.

Gada beigas ir nākušas ar diezgan lielām izmaiņām manā ikdienā. Pagājušais gads ir ļoti slikti ietekmējis daudzus lielākus un mazākus uzņēmējus. Diemžēl, vairs nenotiek šūšanas kursi. Tāda sajūta it kā būtu atņemta kāda būtiska dzīves sastāvdaļa. Biju pa septiņām sezonām tik ļoti pieradusi pie savām meitenēm - tik dažādām, tik krāsainām, tik aizrautīgām un tik zinātkārām! Man ļoti ļoti pietrūkst šīs tikšanās. 

Viena trešā gada grupa gan mani iedvesmoja uz attālinātajām nodarbībām online. Nav nemaz tik slikti. Daudz ko varu parādīt, uzzīmēt un izskaidrot arī attālināti, vienīgais, kas meitenēm pietrūkstot - manas rokas, kuras saliek un sasprauž grūtākajās vietās. Tagad pašām vairāk jāpieslēdzas. 

Ja jāizceļ kāds darbs īpaši no pagājušā gada, tad tās ir maskas, visiem zināmu iemeslu dēļ. Ik pa laikam mani kāds atrod interneta dzīlēs un grib kādu manu masku, bet nē... piedodiet... to es vairs negribu... es nespēju šūt neko, kas ir skaitā vairāk par 10, bet maskas es sašuvu daudz, patiešām daudz. Negribu tās vairs redzēt!

Bet darbs par kuru man ir īpašs lepnums, tā ir veiksmīgi nobeigtā baroka kleita. Mans lepnums, mans prieks, mans acuraugs, mans Everests un pārpeldētais okeāns! 

Un ziniet, kāds būs mans nākamais ieraksts? Nākamais garais stāsts ar turpinājumiem - Habit à la Française. Skaistās kleitas īpašnieces partnerim top vīrieša baroka tērps. 

Katru jaunu gadu sākam ar jaunām cerībām un atveram kā tīru nodaļu savā dzīves grāmatā. Redzēs, ko tas nesīs. Gan jau pēc gada pastāstīšu. 

Bildēs izskrienu cauri visam gadam un bez komentāriem ielieku dažus darbus.