Noslēdzot gadu - mētelis

Šodien ir gada pēdējā darba diena. Noslēdzot gadu, ielikšu pēdējo šī gada darbu.
Šis bija viens piņķerīgs darbiņš. Kad mana uzticīgā kliente lūdza uzšūt vēl vienu mēteli, ne brīdi nevilcinājos ar pozitīvu atbildi, bet, ieraugot audumu, paliku uz pauzes. Uzskatu sevi par pieredzējušu meistaru, bet pēdējos gados tiek izdomāti un tiek ražoti TĀDI audumi, par kādiem  pat iedomāties nevarēju.
Tātad man tika atnests ādas audums. Es nezinu kā to savādāk nosaukt, jo tas nebija parastais visiem zināmais ādas aizvietotājs vai eko āda. Šis no labās puses izskatās kā vissmalkākā āda, bet no kreisās ir trikotāža.
Kā šūt? Ar kādu tehnoloģiju? Parastā pēdiņa neņem. Teflona pēdiņa arī neņem. Labi, ka man jau kādu laiku atpakaļ bija iegādāts augšējais auduma padeves transportieris, ar kuru šuvu mašīnai ādas salonu. Ideāli! Kā akmens no sirds novēlās. Tātad jāpielieto ādas šūšanas tehnoloģija.
Manuprāt skaists rezultāts! Protams, ka uz manekena izskatās kā uz manekena, bet detaļas ir labi redzamas.

Pēdējā šī gada kleita

Man ir prieks nobeigt šo gadu ar kleitu, kurai ir dots nosaukums TĀ kleita. Kāpēc TĀ kleita? Tāpēc, ka šī kleita man radās pavisam spontāni kursos pagājušajā sezonā, kad viena meitene atnāca uz nodarbību ar audumu un teica, ka vajag kleitu ātri un viegli. Tā kā meitene bija šuvusi divas sarežģītas un ilgas lietas, nevarēju atteikt un pārkāpu savam principam negriezt neko aptuveni un bez piegrieztnes. Pēc tam to ir šuvušas neskaitāmas meitenes un katrai ir bijusi pavisam citāda TĀ kleita. Mana TĀ kleita tapa jau martā. Teikšu godīgi, mana mīļākā kleita.
Un tad vienā jaukā dienā mana mīļā draudzene un šūšanas kursu dvēsele Sandra lūdza arī sev TO kleitu. Redzot kādas skaistas un dažādas modifikācijas kleita ir pieredzējusi, vēlējās arī sev savu īpašo TO kleitu.
Jāpiemin, ka pa gabalu izskatās kā mežģīņu kleita, bet tā ir cilpiņtrikotāža no foršajām Louvis Home meitenēm. Kā mums ir paveicies, ka Louvis Home ir gluži blakus durvīs kursiem.
Šai kleitai ir nianses, kuras to padara īpaši interesantu. Apkaklei, piedurkņu galiem un kabatai ir melnas apdare. Tas piedod uzreiz citu raksturu, bet ja ir vēlme, melno var neizcelt.
Diemžēl bilde ir ne visai koša, jo šajās dienās saulīte bija aizmirsusi uzlekt, pat iznesot ārā nevarēju dabūt pareizo gaismu. Jācer vienīgi uz to, ka Sandra nofotografēsies pie eglītes un man atsūtīs smuku bildi.

Viss bērniem!

Pa vidu lieliem darbiem ienāk jauki krāsaini darbiņi mazajiem. Teikšu godīgi, ka šie mazie darbiņi man ir vismīļākie! Jo parasti mūsu mazajiem mēs vēlam to pašu labāko. Darot šos darbiņus, es ielieku daļu savas sirds.

Pie eglītes būs kāds šķelmīgs zaķis. Nu dikti pašai patīk šāds tērps!

Flīsa audums. Silts un mīksts. Šādu tērpu noteikti gribēsies nēsāt vēsos ziemas vakaros pa māju.

Kādai mazai dejotājai pirmā dejošanas paraugdemonstrācija. Un kā tad bez tērpa! Gan jau drīz nāks arī fliteri, tills un mežģīnes...

Kāda jauka Sofija pie miega peles ies ar lina auduma spilventiņu, kurš tiks uzpildīts ar dabīgu aitas vilnu kopā ar Peppu un Džordžu.

Un vēl pa vidu visam savējiem mīļajiem uzšuvu šādus mīļus apģērba gabaliņus.

Atlidojis pūķis

Un atkal sākšu ar stāstu, ka nekur neesmu pazudusi. Biju iesaistījusies lielā avanturā par kuru diemžēl neko nevaru stāstīt un nevaru neko publicēt. Varu tik pateikti, ka tas ir starptautisks projekts - USA-LT-LV. No LV esmu tikai es ar savu darbu un prasmēm. Ļoti ceru, ka drīz varēšu padalīties ar gala rezultātu. Kā arī tika apsolīts turpinājums, jo rudens/ziemas kolekcijai sekos pavasaris/vasara.
Tamdēļ pēc ilgstoša pārslodzes laika apbalvoju sevi ar siltu ziemas baiku.
Pie jaukajām Louvis Home meitenēm nopirku kvalitatīvu siltināto trikotāžu. Kā tad bez izgreznošanas. Šodien pie manis atlidoja pūķis. Jāsaka gan, ka šis pūķis pie manis ir atlidojis jau otro reizi. Varbūt tas kaut ko nozīmē? Pirmo reizi apmēram pirms 15 gadiem uz džinsu jaciņas muguras, bet šodien apsēdās uz baikas vēdera.
Gala rezultātu nesu uz balkonu, jo ir iestājušās dienas, kad saulīte aizmirst uzlēkt. Telpās bildes nesanāk un ārā arī nekas īpaši labs nav sanācis. Jo nofotografēt melnu apmākušās dienā ir praktiski neiespējamā misija.

Mēteļu sezona sākusies!

Mieru, tikai mieru! Nekur neesmu pazudusi, nekas ar mani nav noticis. Darba tik daudz, ka nav laika atrādīties un atskaitīties par padarīto. Protams tas ir ļoti labi, bet var jau būt, ka ir par traku.
Pagājušā nedēļā atdevu ārkārtīgi skaistu mēteli. Grūti gan parādīt visā krāšņumā, jo melnu tiešām grūti fotografēt, ja pie rokas ir tikai telefons.
Savā gana lielajā pieredzē nebiju šuvusi šāda tipa audumu. Pat nezinu kā to nosaukt. Ļoti smags, biezs, ļoti elastīgs visos virzienos, netipiski šaurs, bet ārkārtīgi skaists, jā nu jāsaka, ka no dārgā gala...
Kliente vēlējās ļoti askētisku, mazliet "oversize" mēteli ar apvilktām pogām, pilnīgi nekā lieka!
Foto bez galvas... klienta vēlmes ir svētas...

Rūķi nāk!

Šogad rūķi ir sarosījušies ļoti laicīgi! Jau oktobra vidū grib būt droši par jaunām cepurēm 😉
Varbūt arī jūsu rūķiem vajag jaunas cepures?

Mēness brilles

Šodien aktualizējās mēness briļļu jautājums. Tā kā blogu sāku veidot tikai šā gada pavasarī, tad sanāk, ka neko iepriekš neesmu darījusi 😊 Lai gan šīs brilles ir atrodamas arī manā Facebook lapā, bet FB ir izveidots tādā veidā, ka vēsturi ir diezgan grūti atrast, tamdēļ arī sāku veidot savu blogu, lai citi un  arī pati vieglāk atrastu darbus.
Mēness brilles sāku šūt pagājušā gada rudenī, kad uzšuvu savas pirmās, mazliet neveiklās brilles pirms došanās uz slimnīcu, jo tur vienmēr spīd acīs gaisma un logiem nav aizkari. Citiem ļoti iepatikās un es pamatīgi aizrāvos. Tā tapa gana liela kolekcija gan pašas idejas, gan pasūtījumi. Šobrīd nevienas vairs nav, bet tuvojoties Ziemassvētku laikam aktualizējas mazo mīļo dāvaniņu jautājums.

Spāres savaldītas!

Visi ir pelnījuši atelpu, gan meistari, gan klienti, gan mašīnas, gan prāts.
Kādu brīdi biju iegrimusi dārza darbos, cīnījos ar ražu, šī cīņa gan vēl nav galā, bet jau iet mazumā.
Strādājot dārzā redzēju vairākas spāres, kuras bija beigušas savu lidojumu pretim saulei un ūdenim. Tik ārkārtīgi skaisti radījumi! Un tad atcerējos, ka agrā pavasarī mēģināju savaldīt spāres uz savas kleitas. Tā arī neizdevās, jo vasara uzgāzās uz galvas ar darbiem un karstumu.
.

Rudens tuvums ir jūtams un tas nav apturams. Līdz ar rudeni nāk citas lietas - operas sezona vai kāds svinīgs pasākums, kur noderētu mana spāru kleita.
Tad nu beidzot kleita ir gatava! Arī es esmu gatava kādam skaistam pasākumam!

Kristaps prec Janīnu

Kādā jaukā pavasara dienā man atsūtīja ziņu tērpu māksliniece Ieva Ādamsone ar jautājumu vai es varētu sašūt korseti. Tā kā mums jau iepriekš bija jauka sadarbība, nu kā lai atsakās no tāda piedāvājuma! Un tā nu aizsākās interesanta sadarbība un jauka iepazīšanās ar jauno pāri.

Tālāk sekoja interesantas sakritības. Jaunais pāris nedzīvo Latvijā, bet Norvēģijā, tātad pielaikošanas iespējas ir diezgan ierobežotas. Tā ir sakritība vai liktenis, bet man bija ieplānots ceļojums uz Norvēģiju. Man par atvieglojumu varējām viegli noorganizēt pielaikošanu pie maniem draugiem Bergenā. Jo citādi korsete būtu jāsašuj tikai ar divām laikošanām, kas ir diezgan neiespējami. 

Tā nu skaistais tērps tapa divas reizes tiekoties pie Ievas, vienreiz Norvēģijā un vienreiz pie manis darbnīcā. Diemžēl atdot nesanāca redzot rezultātu, bet saņemot bildes no kāzu dienas. Redzot tās, biju ļoti gandarīta. 

Pucēt līgavu, tas vienmēr ir īpaši. Tās vienmēr ir citādas sajūtas. Un tā kā sanāca tikties arī kuplākā draugu lokā un ir sanācis sadraudzēties ar ģimenēm, apciemot jauno pāri jau pēc kāzām viņu mājoklī Norvēģijā, tad liekas, ka būs aizsākusies jauka draudzība. 

Tātad mana daļa no šī skaita tērpa ir korsete, pārējo veidoja Ieva Ādamsone. Sākotnējais tērps, kuru Janīna bija izsapņojusi, godīgi sakot bija pilnīgi savādāks, bet mēs ar Ievu izskaidrojām kāpēc būtu jāatsakās no iedomātās ieceres. Lielākais gandarījums ir līgavas prieka asaras redzot sevi līgavas tērpā un protams līgavaiņa atzinība. 

Un te nedaudz no darba gaitas. Visgrūtākais ir savienot mežģīņu daļu ar korseti, lai viss labi piegulētu. Šajā gadījumā grūtības sagādāja tas, ka mežģīne nebija elastīga. Bet galvenais ir skaists rezultāts!