Noslēdzot gadu - mētelis

Šodien ir gada pēdējā darba diena. Noslēdzot gadu, ielikšu pēdējo šī gada darbu.
Šis bija viens piņķerīgs darbiņš. Kad mana uzticīgā kliente lūdza uzšūt vēl vienu mēteli, ne brīdi nevilcinājos ar pozitīvu atbildi, bet, ieraugot audumu, paliku uz pauzes. Uzskatu sevi par pieredzējušu meistaru, bet pēdējos gados tiek izdomāti un tiek ražoti TĀDI audumi, par kādiem  pat iedomāties nevarēju.
Tātad man tika atnests ādas audums. Es nezinu kā to savādāk nosaukt, jo tas nebija parastais visiem zināmais ādas aizvietotājs vai eko āda. Šis no labās puses izskatās kā vissmalkākā āda, bet no kreisās ir trikotāža.
Kā šūt? Ar kādu tehnoloģiju? Parastā pēdiņa neņem. Teflona pēdiņa arī neņem. Labi, ka man jau kādu laiku atpakaļ bija iegādāts augšējais auduma padeves transportieris, ar kuru šuvu mašīnai ādas salonu. Ideāli! Kā akmens no sirds novēlās. Tātad jāpielieto ādas šūšanas tehnoloģija.
Manuprāt skaists rezultāts! Protams, ka uz manekena izskatās kā uz manekena, bet detaļas ir labi redzamas.

Pēdējā šī gada kleita

Man ir prieks nobeigt šo gadu ar kleitu, kurai ir dots nosaukums TĀ kleita. Kāpēc TĀ kleita? Tāpēc, ka šī kleita man radās pavisam spontāni kursos pagājušajā sezonā, kad viena meitene atnāca uz nodarbību ar audumu un teica, ka vajag kleitu ātri un viegli. Tā kā meitene bija šuvusi divas sarežģītas un ilgas lietas, nevarēju atteikt un pārkāpu savam principam negriezt neko aptuveni un bez piegrieztnes. Pēc tam to ir šuvušas neskaitāmas meitenes un katrai ir bijusi pavisam citāda TĀ kleita. Mana TĀ kleita tapa jau martā. Teikšu godīgi, mana mīļākā kleita.
Un tad vienā jaukā dienā mana mīļā draudzene un šūšanas kursu dvēsele Sandra lūdza arī sev TO kleitu. Redzot kādas skaistas un dažādas modifikācijas kleita ir pieredzējusi, vēlējās arī sev savu īpašo TO kleitu.
Jāpiemin, ka pa gabalu izskatās kā mežģīņu kleita, bet tā ir cilpiņtrikotāža no foršajām Louvis Home meitenēm. Kā mums ir paveicies, ka Louvis Home ir gluži blakus durvīs kursiem.
Šai kleitai ir nianses, kuras to padara īpaši interesantu. Apkaklei, piedurkņu galiem un kabatai ir melnas apdare. Tas piedod uzreiz citu raksturu, bet ja ir vēlme, melno var neizcelt.
Diemžēl bilde ir ne visai koša, jo šajās dienās saulīte bija aizmirsusi uzlekt, pat iznesot ārā nevarēju dabūt pareizo gaismu. Jācer vienīgi uz to, ka Sandra nofotografēsies pie eglītes un man atsūtīs smuku bildi.

Viss bērniem!

Pa vidu lieliem darbiem ienāk jauki krāsaini darbiņi mazajiem. Teikšu godīgi, ka šie mazie darbiņi man ir vismīļākie! Jo parasti mūsu mazajiem mēs vēlam to pašu labāko. Darot šos darbiņus, es ielieku daļu savas sirds.

Pie eglītes būs kāds šķelmīgs zaķis. Nu dikti pašai patīk šāds tērps!

Flīsa audums. Silts un mīksts. Šādu tērpu noteikti gribēsies nēsāt vēsos ziemas vakaros pa māju.

Kādai mazai dejotājai pirmā dejošanas paraugdemonstrācija. Un kā tad bez tērpa! Gan jau drīz nāks arī fliteri, tills un mežģīnes...

Kāda jauka Sofija pie miega peles ies ar lina auduma spilventiņu, kurš tiks uzpildīts ar dabīgu aitas vilnu kopā ar Peppu un Džordžu.

Un vēl pa vidu visam savējiem mīļajiem uzšuvu šādus mīļus apģērba gabaliņus.