piektdiena, 2020. gada 19. jūnijs

Sezonas hits

Burvīga kokvilnas volānkleita. Tā krāsa! Nu jau ir ceļā uz Kanāriju salām. 
Vasarai un kokvilnai piestāv gaisīgums un mazliet burzīgums. 
Šīs vasaras trends ir oversize volānkleitas tik vieglas, gaisīgas un vijīgas ap augumu. 





ceturtdiena, 2020. gada 18. jūnijs

Izlaiduma princese

Beidzot! Beidzot pēc ilgās dīkstāves pirmā kleita! Brīnišķīgs rozā mākonītis. Gari neaprakstīšu, kleita paredzēta 9.klases izlaidumam. 
Apakšā viskozes necaurspīdīgs audums kleitas saturam, tad divas kārtas mīkstais tills un visam pa virsu mīkstais tills ar samta pumpiņām. 
Paldies Līga par savas princeses Kates uzticēšanu man! 






otrdiena, 2020. gada 9. jūnijs

Masku laiks - pārdomu laiks

Domāju, ka man piekritīs visi, ka šis ir dīvains gads. Skandinot šampānieša glāzes gadu mijā, vēlot viens otram laimes un iedomājoties vēlēšanos uz Jauno gadu, mēs visi domājam par laimīgāku, veselīgāku, ienākumiem un panākumiem bagātāku gadu! Bet kas to būtu domājis, ka šis gads nesīs vīrusu, kurš apturēs pasauli!
Tā nu es arī iekļuvu to skaitā, kuru dzīve apstājās... Man bija sajūta, ka esmu uzlikta uz pauzes. 
Marta sākumā plānoju maijā ceļojumu uz Toskānu, darbu un pasūtījumu saraksts bija saplānots līdz pat vasaras vidum. Daži bija īpaši vilinoši un interesanti. Kursi ritēja savu gaitu, tika saplānotas jaunas grupas. Nu dzīve kā limonāde! 
Un tad pienāca, liekas, tas bija 12.03., kad paziņoja, ka ar 14.03. tiek apturēta pasaule. Mana dzīve un visi plāni sabruka. Šeit runāju par sevi, bet domāju, ka tā bija daudziem.
Kursi tika pārtraukti, izsludinātie atcelti, klienti viens pēc otra atcēla tikšanās... apstājās viss... 
Atzīšos godīgi, es kā radoša persona iekritu depresijā... neatceros, kad būtu bijis tā, ka man reāli nav ko darīt! Un arī negribējās neko darīt. Mēģināju kaut ko pašūt sev, bet nebija motivācijas. Kur un kad es to vilkšu? Dārzā vēl neko daudz nevarēju padarīt, jo laika apstākļi arī nelutināja. 
Un tad kādā dienā man radās ideja. Tapa pirmā maska, kuru radīju, lai uzjautrinātu sevi un citus. 




Šai bildei sekoja lavīnveidīga reakcija. Neko tādu nebiju gaidījusi. Nācās skaidrot no kā šuvu, kāda ir lietošana, aizsardzība un kā mazgāt. Un tad nāca jau pirmie pasūtījumi. Vispirms gan uz ārzemēm. Un tad sekoja arī ideja no draudzenes Vācijā, ka vajadzētu kaut ko vīriešiem. 



Vīriešiem uztaisīju tādas fifīgas Puaro ūsiņas. 

Tad jau nāca pasūtījumi ar vēlmi maksām no lina. 





Jutos kā nelielā ražotnē. Izlietoju visus savus krājumus. Flizelīna filtri izlietojās visātrāk, arī piemērotie audumu krājumi izsīka. Ja godīgi, tad šī darbošanās noturēja mani virs ūdens. 





Ūsas un lūpas jau sāka apnikt. Radās sunīša purniņi. Bet gribējās vēl ko jaunu. 






Vēl jāizpilda daži pasūtījumi uz zemēm, kur vēl joprojām ir stingri ierobežojumi, bet paldies Dievam, šis laiks ir pagājis un mana dzīve ieiet vecajās sliedēs. Pavisam drīz rādīšu burvīgu izlaiduma kleitu. Un darbu saraksts atkal jau ir saplānots līdz pat augusta beigām! Nu jau viss ir labāk mums visiem! 
Lai mums visiem veselība un nedod Dies'! Vēl ko tādu piedzīvot! Lai gan mans dārzs ir krietni sakoptāks kā citus gadus, kad tam atvēlēju tikai nedēļas nogales. Dārza darbi bija tie, kuri mani noturēja virs ūdens un lika justies vajadzīgai, noderīgai un laimīgai, redzot dārza pārvērtības, kļūstot ar vien siltākam laikam.