Rožu kleita

Lieliem soļiem tuvojas jaunā ziemas kursu sezona. Starp lielajiem projektiem un ilgajiem darbiem darināju sev krekla kleitu, lai nebūtu jāiet uz pirmajam iepazīšanās nodarbībām "vecās" drēbēs.
Mani ik pa brīdim pārņem kāda apsēstība. Pārsvarā jau kaut kas saistībā ar maniem hobijiem. Šobrīd tā ir apsēstība ar rožu dārzu. Līdz šim domāju, ka manas 15 rozes ir gana daudz, bet iestājoties sejas grāmatas grupā Tikai rozes!, sapratu, ka tas ir absolūts nieks! Ak, jel, es pat šeit rakstu par rozēm...
Bet vispār par rozēm uzsāku runāt, jo savu džinsa vai denim auduma kleitu izdaiļoju ar izšūtām rozēm. Nu tas galīgi nav man raksturīgi! Bet šobrīd man tas bija aktuāli.
Šobrīd aktuālas ir krekla kleitas. Vienkārši pagarināju kreklu kā kleitu. To var nesāt gan kā kleitu, gan kā garu kreklu. Ļooooti garu kreklu.

Rudenim gatavs plašķītis

Lai gan temperatūra šodien 9.septembrī tuvojās teju 30 grādu atzīmei, rudens nav aiz kalniem. Drīz sāksies gan slapjums no gaisa, gan vēji pūtīs. Manuprāt, klasiskam plašķītim jābūt katras sievietes garderobē. Pavasarī uzšuvu skaistu starpsezonu mēteli, bet lietainā laikā to vilkt žēl. Tagad esmu gatava jebkuriem laika apstākļiem.

Svarīgas ir detaļas. Tās piedod izstrādājumam raksturu. 

Pogas piešuvu ar sarkanu diegu, arī odere ir sarkana, kabatās arī, padusēs iesitu ventilācijas caurumus. 

Rokoko/baroka kleitas tapšanas gaita I daļa

Tā kā šis darbs man aizņems krietni ilgu laiku un ir gana interesants, tad veidošu tādu kā darba dienasgrāmatu. Jau kādu laiciņu nodarbojos ar šo darbu, pat pirms auduma saņemšanas, pat pirms mēru noņemšanas, pat pirms reāli pasūtījuma saņemšanas. Ja tā iedziļinās, tad senie tērpi mani ir interesējuši ļoti sen. Ar viduslaiku tērpu izpēti nodarbojos jau 2000-o gadu sākumā, kad apšuvu savu kori. Toreiz tas viss bija stipri tālu no autentikas, vairāk kā stilistika. Nopietnāk piegāju šim laika posmam, kad saņēmu pasūtījumu apšūt Jaunpils pils pirmās viduslaiku atrakcijas. Šausmīgi žēl, ka no tiem tērpiem nav nevienas bildes, viss aizgājis vēsturē.
Bet tuvāk pie rokoko. Es vēl joprojām pat nezinu kāda ir pamatatšķirība starp baroka un rokoko tērpiem. Plaši aprakstīta ir atšķirība arhitektūrā un mākslā, bet modē īsti neatrodu. Tiek apzīmēts kā Baroka un Rokoko laikmets, pārsvarā minēti gada skaitļi 1650-1800.
Šī laika sieviešu tērpiem ir izteikti divi stili - robe à la française un robe à l’anglais. Šeit neizklāstīšu šo stilu nianses, ja kādam ir interese, tad noteikti var atrast par to interneta dzīlēs.
Tātad manis šūtā kleita būs pēc robe à la française parauga. Šai kleitai raksturīgas īpašās Vato ieloces uz muguras, kuras pāriet svārku daļā. Viszināmākais vēstures tēli šā laikmeta tērpos ir Marija Antuanete un Madame de Pompadour.

Šāda ir priekšpuse. Protams, ka katra kleita ir unikāla un neatkātojama. Divas vienādas neatrast.

Audumus esmu saņēmusi. Uzliekamie gurni arī sagādāti.  Jāķeras klāt.

 Bet tomēr nepietiek ar to, kas man ir. Gribu vēlreiz pārliecināties, ka zinu ko un kā darīt. ... iegrimu meklējumos uz vēl divām dienām. Un tagad esmu gudra! Esmu TIK GUDRA!!! Iespējams, ka varu pat nolasīt kādu lekciju par šo tēmu. Bet pats galvenais, ka esmu lejuplādējusi 5 (!!!) ļoti nopietnas grāmatas par tērpu vēsturi! Es ne tikai gudra, bet arī ārkārtīgi laimīga! Jo man ir viss, ko man vajag!

Jā... bet no ASV pasūtīto 100% zīda taftu ar izšuvumiem tomēr neuzdrīkstos sagriezt. Nežēlastībā krīt divi palagi. Un tad ir laikošana. Burvīgā Agne māk pozēt baroka stājā pat palaga kleitā!

Nu tad galvenais ir izdarīts. Tagad atliek tikai griezt laukā no taftas robi un sašūt, uzšūt un izgreznot "stomaheru". Vai kāds zina kas ir stomahers? Varbūt vajag uzrīkot konkursu ar balvu? Izgreznot robi un apakšsvārkiem priekšu un tad vēl tāds sīkums kā apakškrekls. 

Turpinājums sekos...