ceturtdiena, 2018. gada 16. augusts

Kristaps prec Janīnu

Kādā jaukā pavasara dienā man atsūtīja ziņu tērpu māksliniece Ieva Ādamsone ar jautājumu vai es varētu sašūt korseti. Tā kā mums jau iepriekš bija jauka sadarbība, nu kā lai atsakās no tāda piedāvājuma! Un tā nu aizsākās interesanta sadarbība un jauka iepazīšanās ar jauno pāri.
Tālāk sekoja interesantas sakritības. Jaunais pāris nedzīvo Latvijā, bet Norvēģijā, tātad pielaikošanas iespējas ir diezgan ierobežotas. Tā ir sakritība vai liktenis, bet man bija ieplānots ceļojums uz Norvēģiju. Man par atvieglojumu varējām viegli noorganizēt pielaikošanu pie maniem draugiem Bergenā. Jo citādi korsete būtu jāsašuj tikai ar divām laikošanām, kas ir diezgan neiespējami. 
Tā nu skaistais tērps tapa divas reizes tiekoties pie Ievas, vienreiz Norvēģijā un vienreiz pie manis darbnīcā. Diemžēl atdot nesanāca redzot rezultātu, bet saņemot bildes no kāzu dienas. Redzot tās, biju ļoti gandarīta. 
Pucēt līgavu, tas vienmēr ir īpaši. Tās vienmēr ir citādas sajūtas. Un tā kā sanāca tikties arī kuplākā draugu lokā un ir sanācis sadraudzēties ar ģimenēm, apciemot jauno pāri jau pēc kāzām viņu mājoklī Norvēģijā, tad liekas, ka būs aizsākusies jauka draudzība. 
Tātad mana daļa no šī skaita tērpa ir korsete, pārējo veidoja Ieva Ādamsone. Sākotnējais tērps, kuru Janīna bija izsapņojusi, godīgi sakot bija pilnīgi savādāks, bet mēs ar Ievu izskaidrojām kāpēc būtu jāatsakās no iedomātās ieceres. Lielākais gandarījums ir līgavas prieka asaras redzot sevi līgavas tērpā un protams līgavaiņa atzinība. 





Un te nedaudz no darba gaitas. Visgrūtākais ir savienot mežģīņu daļu ar korseti, lai viss labi piegulētu. Šajā gadījumā grūtības sagādāja tas, ka mežģīne nebija elastīga. Bet galvenais ir skaists rezultāts!









pirmdiena, 2018. gada 13. augusts

Manas mīļākās skatuves dīvas puķu pļava

Šis ir tas gadījums, kad ieloču svārki nav tikai ieloču svārki.
Ārkārtīgi skaists audums ar neparastu struktūru un kritumu. Līdz nonācām līdz galējam variantam, izmēģinājām trīs veidus kā salikt ieloces.
Lai svārki stāvētu kupli, tiem nepieciešami apakšsvārki. Tāds nieks vien ir - tikai 6 metri 3 metrus plata mīkstā tilla. Pati skatos un brīnos, kur tas viss palika?!
Nav mākslas bilde, bet lepnums milzīgs par tik skaista talanta un vienkārši skaistas sievietes pucēšanu!





svētdiena, 2018. gada 12. augusts

Mans pirmais vigvams

Tie patīkamākie un mīļākie pasūtījumi ir no maniem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem. Jau labu laiku zināju, ka mazdēliņam būs jāuzšuj vigvams. Vakar pabeidzu un vēl "siltu" nogādāju jaunajam īpašniekam.
Lai to uzšūtu, izpētīju simtiem, vai pat tūkstošiem vigvamu. Bildēs izskatās tik vienkārši - kvadrāts, trīsstūrīši, kociņi un gatavs!
Bet tas sarežģītākais ir pareizās proporcijas. Auduma platums nosaka to cik būs maksimālais iespējamais pamatnes laukums. Atļaušos aprēķinus un zīmējumus nepublicēt, jo uzskatu, ka neesmu atradusi pareizo un galējo variantu. Bet, manuprāt, galvenais ir rezultāts par kuru ir laimīgi mani mīļie. 
Jaunais īpašnieks jau iekārto mājiņu, sakārtojot pareizi spilvenus un kabatiņās saliekot svarīgākās mantas.




Iešuvu divas kabatiņas. Lodziņu var aizvērt, ja ir vēlme norobežoties. 



No ārpuses lodziņu var arī atvērt šādi.


Uz grīdas ir paklājiņš, kurā iešūts 5mm porolons. 


Lai gan vigvama konstrukcija ir ļoti stabila, tik un tā bērniņa drošībai un vecāku mieram, stūros iešuvu šādas koku atbalsta kabatiņas. Tikai tādā gadījumā vigvama malas nenostiepjas līdz galam, tad pamatnei vajadzētu būt par kādiem 10cm lielākam, tātad auduma platumam vajadzētu būt 150cm, šis audums bija 140cm. Gatavā veidā šī grīdiņa ir 136cm. 



Un tad vēl spilventiņi. E burtiņš, jo mājas īpašnieks ir Edgars. Šo izšuvuma dizainu veidoju pati ar jauno izšūšanas programmu. Kā sacīt jāsaka, pirmais kucēns... 
Īpašs stāsts ir par vigvamu saturošiem kokiem. Nopirku instrumentu kātus, ļoti apmierināta. Aizvedot mājās konstatēju, ka 150cm garums ir stipri par īsu. Izrādās minimums ir 180cm. Izbraukāju veikalus, izrādās tas ir deficīts! Visas vigvamu šuvējas ir izpirkušas visus 30mm kokus!!! Pēc ilgiem meklējumiem, pilnīgi nejauši, dārza nodaļā ieraudzīju neticami garus 200cm garus instrumentu kātus! Skaisti novirpotus un noslīpētus. Vigvamam nu bija saturs. 
Nekas nevar būt jaukāks kā mīļās sejiņas smaids.