Spāres vēderā

Citiem taureņi vēderā... citiem spāres.
Nevaru sagaidīt parādes bildes, gribu padalīties ar burvīgu dīvas skatuves tērpu.
Šis tērps ir ar noslēpumu - tā nav kleita. Bet to, kas dīvai zem svārkiem redzēs tikai tie, kuriem pati dīva ļaus ieskatīties 😉
Josta veidota tā, lai var uzlikt no abām pusēm, gan ar spārēm, gan bez spārēm. Jostā iešūti korsešu kauliņi, lai nelocītos.
Tērps šūts no ļoti neparasta auduma - 50% zīds, 50% lins.

Un atkal personalizētas dāvanas

Vakar apdāvināju savus mīļos draugus 15 gadu oficiālajā jubilejā, kur pat esmu bijusi kā lieciniece ar parakstu. Tā kā pa šo laiku no diviem viņi ir kļuvuši par četriem, tad dāvanas vajadzēja visiem. Gribēju katram ko personīgu un ar veltījumu tuvākajām interesēm.
Atrādu kas man sanāca, jums, mani sekotāji,  spriest kā man izdevies un vai var nojaust katra interesi.

Galdauts un salvetes

Beidzot pienākusi tā diena, kad varu parādīt kaut ko ļoti skaistu! Kādam brīnišķīgam pārim vakar bija īpaša diena - 20 gadu kāzu jubileja.
Tā kā šo dāvanu pasūtīja mana ļoti mīļa draudzene un pāri es pazīstu personīgi, tad šis darbs man sagādāja patiesu baudu.
Zinot, ka pāra sievišķai pusei īpaši mīļas ir peonijas, tad protams, galdauta vidū rotājas tieši tās. Uz salvetēm izšuvu iniciāļus.
Tā kā galdauts ir no 100% lina un tas ir balts, tad, ja nu netīšām kādam gadās izliet sarkanvīnu, tas nekas, to droši var balināt.
Un, protams, neiztrūkstoši apdare ir ar plato malu un skaistajiem slīpajiem stūrīšiem.

Izšūta gultas veļa dublis divi

Ir tik patīkami saņemt ziņu no kāda pavisam sveša cilvēka, kuram patīk tavs darbs un vēlas tādu pašu. Vakar tādu ziņu saņēmu. Vai ir iespējams pasūtīt personalizētu gultas veļu, tikai protams ar citiem iniciāļiem. Neskatoties uz to, ka šobrīd darba tiešām daudz, piekritu burtiski divu dienu laikā uzšūt, jo jādāvina jau šajās brīvdienās un jāved uz Ventspili. Viena diena materiāla sagādāšanai, otra diena darbam. Un, lūk, rezultāts!
Burtu krāsa izvēlēta tāda, jo kāzu tēma bija lavanda. Nu bet skaidrs, dāvana uz kāzu jubileju. Domāju, ka šāda gultas veļa ir cienīga būt arī kāzu dāvana.
Es gultas veļu šuju ar veco klasisko metodi ar veļas vīli, kuru sauc arī par franču vīli. Reti kad mūsdienās var redzēt gultas veļu šūtu ar šo metodi.
Aizdare ar pogām, lai neveļas laukā sega.

Lina bikses un veste

Kas teicis, ka no lina var šūt tikai kleitas un kreklus? No lina var šūt visu! Arī klasiskas bikses un vestīti.
Kliente vēlējās, lai buktes neizietu jau pirmajā izgājienā, tās jānošuj ar dekoratīvo nošuvi. Ļoti laba doma. Man pašai nebija tas ienācis prātā. Šodien redzēju bikses nedēļu pēc nodošanas. Nu tiešām prefekti! Gan protams mans darbs, gan doma par nošūtajām buktēm.  😊

Vestītei kabatiņas nav tikai butaforija, bet reālas mazas kabatiņas, kurās nevar ielikt planšetes lieluma telefonu. Tās ir bankas kartei un lūpu krāsai.

Gribēju šūt vestei klasisko savilcēju ar metāla sprādzīti, bet klientes kungs teica, ka metāla sprādzes bojā mēbeles un visur ķeras, vai nevar izdomāt ko citu. Tāpēc radās ideja par gumiju.
Visvairāk pie šī kostīma man patīk vestes iekšpuse.

Pēc iepriekšējā parauga tapa vēl vienas linu bikses.

Divas blūzes

Atrādu divas blūzes vienai dāmai. Ir paredzēti divi notikumi šovasar, kur jāsapucējas svinīgāk, bet vakarkleitu neprasās. Un kāpēc gan blūze nevar būt svinīgs apģērba gabals? Klāt tumšas klasiskas bikses un komplekts gatavs!
Baltā blūze man pašai viens no šīs vasaras favorītiem.

 Otrā blūze ir klasiska tunika. Pats audums bija gana izteiksmīgs, lai nevajadzētu izdomāt sarežģītus griezumus. Jāatzīmē, ka klientei ir sarežģīts augums, kur jāizceļ skaistie dotumi, lai neizceltos tas, ko nav vēlme izcelt, tamdēļ izteiksmīgi dekoltē.

Zemgales tautastērpa daļa

Šī vasara man tiešam ir ļoti daudzveidīgu darbu pārsātināta. Protams visam pāri kleitas un kleitas, bet arī viens īpašs darbs.
Beidzot šorīt esmu to pabeigusi. Man tika uzticēta daļa no pilnā tautastērpa.
Stāsts ir tāds, ka manai mīļai draudzenei no radiem un draugiem uz skaistu dzīves jubileju tika dāvināta iespēja pagatavot sapņu tautastērpu.
Tas viss sākās tieši pirms gada. Tika rūpīgi izmeklēts novads un no novada izvēlēts viens no krāšņākajiem tērpiem. Tad tika apzināti dažādi sava aroda meistari. Es atradu jostu meistari. Josta ir brīnišķīga, tā tapa pirmā. Visiem iesaku- Jostas un Raksti. Meistare ir ļoti prasmīga un atsaucīga.
Tad pamazām tika atrasta audēja, jāsaka, ka tas bija visgrūtākais, jo šo rakstu auž liekas tikai trīs vai pat divas meistares un rindas ir pamatīgas. Diemžēl meistares kontaktus nezinu, jo tos atrada pati apdāvinātā. Blūzi izgatavoja meistare, kura specializējusies uz izšūtajām blūzēm. Zeķes adīja mīļa radiniece. Kurpes izgatavoja meistars Jelgavā.
Jāatzīmē, ka pati apdāvinātā nedzīvo Latvijā, tas šo procesu padarīja samērā sarežģītu.
Ar nepacietību gaidu, kad redzēšu visu šo skaistumu kopumā!
Mīļā Baiba uz savu dzimšanas dienu pēc gada būs jaunajā tērpā, kurš ir tapis veselu gadu! Kā arī apmeklēs Dziesmu svētku noslēguma koncertu kā krāšņa un lepna tautu meita.
Nu tad ar devīzi - KATRAM SAVU TAUTAS TĒRPU!

Tās trakās zemgalietes ar tiem ieloču svārkiem! Ieloces vien gludināju pilnu dara dienu! 

Vestei sudraba pogas! Kas par meistardarbu!

Varbūt kāds etnogrāfs iebildīs pret vestes apdari, bet es oponēšu ar šādu apgalvojumu - ja tautastērpa senajām izgatavotājam būtu šujmašīnas un pat elektrība, tad šaubos, ka viņas šūtu savus izstrādājumus ar rokām. Tāpēc vestes un svārku apdare ir mūsdienīga un man neviens neko nevar pārmest, jo ir taču 21.gs! 

Šīs vasaras devīze - kleitas!

Ja pagājušā vasarā pārsvarā šuvu mēteļus un mētelīšus, tad šovasar beidzot varu izpausties kleitās.
Atrādu divas brīnišķīgi skaistas vasaras kleitas.
Pirmā ir no 100% zīda ar viskozes oderīti. Šim maigajam rozā ziedu mākonim ovelokam nebija ļauts pieskarties. Visas vīlītes apdarināju ar franču un Maskavas vīlēm.
Zinu, ka sagaidīšu skaistu bildi.

Otra kleita ir lins ar košiem puķuzirņiem. Dāmai, kura pilnīgi noteikti zina kā grib izskatīties.

Kārtība adatās - kārtība galvā!

Mans adatu spilventiņš ir kopā ar mani visu manu apzinīgo mūžu, kopš bērnībā rakājoties pa mammas atvilktnēm atradu to bezdarbībā mētājoties starp citām tik pat vērtīgām mantām. Tā nu tas ir mans uzticīgais līdzgaitnieks. Ko tik tas nav redzējis un pieredzējis! Bet... laiki mainās, prasības aug. Vajadzēja laiku taupošu un organizējošu palīgu. Sen jau gribēju pagatavot šujmašīnu adatu organizētāju. Šodien nolēmu, ka ir pienācis īstais brīdis. Esmu ārkārtīgi apmierināta!
Ak, un jā... manam uzticīgajam līdzgaitniekam ir piešķirts īpašs statuss. Tagad tas ir līdzņemamais pielaikošanas adatu spilventiņš 😊