Šī vasara man tiešam ir ļoti daudzveidīgu darbu pārsātināta. Protams visam pāri kleitas un kleitas, bet arī viens īpašs darbs.
Beidzot šorīt esmu to pabeigusi. Man tika uzticēta daļa no pilnā tautastērpa.
Stāsts ir tāds, ka manai mīļai draudzenei no radiem un draugiem uz skaistu dzīves jubileju tika dāvināta iespēja pagatavot sapņu tautastērpu.
Tas viss sākās tieši pirms gada. Tika rūpīgi izmeklēts novads un no novada izvēlēts viens no krāšņākajiem tērpiem. Tad tika apzināti dažādi sava aroda meistari. Es atradu jostu meistari. Josta ir brīnišķīga, tā tapa pirmā. Visiem iesaku- Jostas un Raksti. Meistare ir ļoti prasmīga un atsaucīga.
Tad pamazām tika atrasta audēja, jāsaka, ka tas bija visgrūtākais, jo šo rakstu auž liekas tikai trīs vai pat divas meistares un rindas ir pamatīgas. Diemžēl meistares kontaktus nezinu, jo tos atrada pati apdāvinātā. Blūzi izgatavoja meistare, kura specializējusies uz izšūtajām blūzēm. Zeķes adīja mīļa radiniece. Kurpes izgatavoja meistars Jelgavā.
Jāatzīmē, ka pati apdāvinātā nedzīvo Latvijā, tas šo procesu padarīja samērā sarežģītu.
Ar nepacietību gaidu, kad redzēšu visu šo skaistumu kopumā!
Mīļā Baiba uz savu dzimšanas dienu pēc gada būs jaunajā tērpā, kurš ir tapis veselu gadu! Kā arī apmeklēs Dziesmu svētku noslēguma koncertu kā krāšņa un lepna tautu meita.
Nu tad ar devīzi - KATRAM SAVU TAUTAS TĒRPU!
Vestei sudraba pogas! Kas par meistardarbu!
Varbūt kāds etnogrāfs iebildīs pret vestes apdari, bet es oponēšu ar šādu apgalvojumu - ja tautastērpa senajām izgatavotājam būtu šujmašīnas un pat elektrība, tad šaubos, ka viņas šūtu savus izstrādājumus ar rokām. Tāpēc vestes un svārku apdare ir mūsdienīga un man neviens neko nevar pārmest, jo ir taču 21.gs!
Beidzot šorīt esmu to pabeigusi. Man tika uzticēta daļa no pilnā tautastērpa.
Stāsts ir tāds, ka manai mīļai draudzenei no radiem un draugiem uz skaistu dzīves jubileju tika dāvināta iespēja pagatavot sapņu tautastērpu.
Tas viss sākās tieši pirms gada. Tika rūpīgi izmeklēts novads un no novada izvēlēts viens no krāšņākajiem tērpiem. Tad tika apzināti dažādi sava aroda meistari. Es atradu jostu meistari. Josta ir brīnišķīga, tā tapa pirmā. Visiem iesaku- Jostas un Raksti. Meistare ir ļoti prasmīga un atsaucīga.
Tad pamazām tika atrasta audēja, jāsaka, ka tas bija visgrūtākais, jo šo rakstu auž liekas tikai trīs vai pat divas meistares un rindas ir pamatīgas. Diemžēl meistares kontaktus nezinu, jo tos atrada pati apdāvinātā. Blūzi izgatavoja meistare, kura specializējusies uz izšūtajām blūzēm. Zeķes adīja mīļa radiniece. Kurpes izgatavoja meistars Jelgavā.
Jāatzīmē, ka pati apdāvinātā nedzīvo Latvijā, tas šo procesu padarīja samērā sarežģītu.
Ar nepacietību gaidu, kad redzēšu visu šo skaistumu kopumā!
Mīļā Baiba uz savu dzimšanas dienu pēc gada būs jaunajā tērpā, kurš ir tapis veselu gadu! Kā arī apmeklēs Dziesmu svētku noslēguma koncertu kā krāšņa un lepna tautu meita.
Nu tad ar devīzi - KATRAM SAVU TAUTAS TĒRPU!
Tās trakās zemgalietes ar tiem ieloču svārkiem! Ieloces vien gludināju pilnu dara dienu!
Vestei sudraba pogas! Kas par meistardarbu!
Varbūt kāds etnogrāfs iebildīs pret vestes apdari, bet es oponēšu ar šādu apgalvojumu - ja tautastērpa senajām izgatavotājam būtu šujmašīnas un pat elektrība, tad šaubos, ka viņas šūtu savus izstrādājumus ar rokām. Tāpēc vestes un svārku apdare ir mūsdienīga un man neviens neko nevar pārmest, jo ir taču 21.gs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru