Dzeltenais košums

Tumšajā gada laikā man, un noteikti ne tikai man, pietrūkst saules. Izjutu ārkārtīgu velmi uz kaut ko dzeltenu, kas man asociējas ar sauli, un saule ir D vitamīna avots. Tātad man ir Dvitaminizēta kleita!

Apenīšu trakums

Šim vīrusam nav potes! Vairāk kā gadu izvairījos, bet nu jau esmu iekšā ar visu galvu. Ko te daudz rakstīt... atkarības ir bīstamas, bet domāju, ka šī atkarība ir brīnišķīga!

Šīs divas ir no platajām elastīgajām mežģīnēm. Šortiņu tipa biksītēm ērtībai iešuvu kokvilnas rombiņus. Tādus noskatījos veļai, kura atrodama manā atvilktnē. 

Šie šortiņi man patīk labāk. Izmantota cita piegrieztne. Šīs ir retro stilā. 

Un šīs ir klasiskas ikdienas sportiska stila biksītes. Izpaužamies kā vien patīk!

Taurenis nolaidies!

Ārā plosās putenis, bet man galvā pavasaris!
Ieraudzīju šo taureni un uzreiz zināju, ka man to vajag! Tā nu tapa šis pelēkais siltais siltinātās trikotāžas džemperis. Bet, kad uz muguras sēž taurenis, tad jau nemaz vairs nav tik drūmi, un pavasaris neliekas nemaz tik tālu!

Noslēdzot gadu - mētelis

Šodien ir gada pēdējā darba diena. Noslēdzot gadu, ielikšu pēdējo šī gada darbu.
Šis bija viens piņķerīgs darbiņš. Kad mana uzticīgā kliente lūdza uzšūt vēl vienu mēteli, ne brīdi nevilcinājos ar pozitīvu atbildi, bet, ieraugot audumu, paliku uz pauzes. Uzskatu sevi par pieredzējušu meistaru, bet pēdējos gados tiek izdomāti un tiek ražoti TĀDI audumi, par kādiem  pat iedomāties nevarēju.
Tātad man tika atnests ādas audums. Es nezinu kā to savādāk nosaukt, jo tas nebija parastais visiem zināmais ādas aizvietotājs vai eko āda. Šis no labās puses izskatās kā vissmalkākā āda, bet no kreisās ir trikotāža.
Kā šūt? Ar kādu tehnoloģiju? Parastā pēdiņa neņem. Teflona pēdiņa arī neņem. Labi, ka man jau kādu laiku atpakaļ bija iegādāts augšējais auduma padeves transportieris, ar kuru šuvu mašīnai ādas salonu. Ideāli! Kā akmens no sirds novēlās. Tātad jāpielieto ādas šūšanas tehnoloģija.
Manuprāt skaists rezultāts! Protams, ka uz manekena izskatās kā uz manekena, bet detaļas ir labi redzamas.

Pēdējā šī gada kleita

Man ir prieks nobeigt šo gadu ar kleitu, kurai ir dots nosaukums TĀ kleita. Kāpēc TĀ kleita? Tāpēc, ka šī kleita man radās pavisam spontāni kursos pagājušajā sezonā, kad viena meitene atnāca uz nodarbību ar audumu un teica, ka vajag kleitu ātri un viegli. Tā kā meitene bija šuvusi divas sarežģītas un ilgas lietas, nevarēju atteikt un pārkāpu savam principam negriezt neko aptuveni un bez piegrieztnes. Pēc tam to ir šuvušas neskaitāmas meitenes un katrai ir bijusi pavisam citāda TĀ kleita. Mana TĀ kleita tapa jau martā. Teikšu godīgi, mana mīļākā kleita.
Un tad vienā jaukā dienā mana mīļā draudzene un šūšanas kursu dvēsele Sandra lūdza arī sev TO kleitu. Redzot kādas skaistas un dažādas modifikācijas kleita ir pieredzējusi, vēlējās arī sev savu īpašo TO kleitu.
Jāpiemin, ka pa gabalu izskatās kā mežģīņu kleita, bet tā ir cilpiņtrikotāža no foršajām Louvis Home meitenēm. Kā mums ir paveicies, ka Louvis Home ir gluži blakus durvīs kursiem.
Šai kleitai ir nianses, kuras to padara īpaši interesantu. Apkaklei, piedurkņu galiem un kabatai ir melnas apdare. Tas piedod uzreiz citu raksturu, bet ja ir vēlme, melno var neizcelt.
Diemžēl bilde ir ne visai koša, jo šajās dienās saulīte bija aizmirsusi uzlekt, pat iznesot ārā nevarēju dabūt pareizo gaismu. Jācer vienīgi uz to, ka Sandra nofotografēsies pie eglītes un man atsūtīs smuku bildi.

Viss bērniem!

Pa vidu lieliem darbiem ienāk jauki krāsaini darbiņi mazajiem. Teikšu godīgi, ka šie mazie darbiņi man ir vismīļākie! Jo parasti mūsu mazajiem mēs vēlam to pašu labāko. Darot šos darbiņus, es ielieku daļu savas sirds.

Pie eglītes būs kāds šķelmīgs zaķis. Nu dikti pašai patīk šāds tērps!

Flīsa audums. Silts un mīksts. Šādu tērpu noteikti gribēsies nēsāt vēsos ziemas vakaros pa māju.

Kādai mazai dejotājai pirmā dejošanas paraugdemonstrācija. Un kā tad bez tērpa! Gan jau drīz nāks arī fliteri, tills un mežģīnes...

Kāda jauka Sofija pie miega peles ies ar lina auduma spilventiņu, kurš tiks uzpildīts ar dabīgu aitas vilnu kopā ar Peppu un Džordžu.

Un vēl pa vidu visam savējiem mīļajiem uzšuvu šādus mīļus apģērba gabaliņus.

Atlidojis pūķis

Un atkal sākšu ar stāstu, ka nekur neesmu pazudusi. Biju iesaistījusies lielā avanturā par kuru diemžēl neko nevaru stāstīt un nevaru neko publicēt. Varu tik pateikti, ka tas ir starptautisks projekts - USA-LT-LV. No LV esmu tikai es ar savu darbu un prasmēm. Ļoti ceru, ka drīz varēšu padalīties ar gala rezultātu. Kā arī tika apsolīts turpinājums, jo rudens/ziemas kolekcijai sekos pavasaris/vasara.
Tamdēļ pēc ilgstoša pārslodzes laika apbalvoju sevi ar siltu ziemas baiku.
Pie jaukajām Louvis Home meitenēm nopirku kvalitatīvu siltināto trikotāžu. Kā tad bez izgreznošanas. Šodien pie manis atlidoja pūķis. Jāsaka gan, ka šis pūķis pie manis ir atlidojis jau otro reizi. Varbūt tas kaut ko nozīmē? Pirmo reizi apmēram pirms 15 gadiem uz džinsu jaciņas muguras, bet šodien apsēdās uz baikas vēdera.
Gala rezultātu nesu uz balkonu, jo ir iestājušās dienas, kad saulīte aizmirst uzlēkt. Telpās bildes nesanāk un ārā arī nekas īpaši labs nav sanācis. Jo nofotografēt melnu apmākušās dienā ir praktiski neiespējamā misija.

Mēteļu sezona sākusies!

Mieru, tikai mieru! Nekur neesmu pazudusi, nekas ar mani nav noticis. Darba tik daudz, ka nav laika atrādīties un atskaitīties par padarīto. Protams tas ir ļoti labi, bet var jau būt, ka ir par traku.
Pagājušā nedēļā atdevu ārkārtīgi skaistu mēteli. Grūti gan parādīt visā krāšņumā, jo melnu tiešām grūti fotografēt, ja pie rokas ir tikai telefons.
Savā gana lielajā pieredzē nebiju šuvusi šāda tipa audumu. Pat nezinu kā to nosaukt. Ļoti smags, biezs, ļoti elastīgs visos virzienos, netipiski šaurs, bet ārkārtīgi skaists, jā nu jāsaka, ka no dārgā gala...
Kliente vēlējās ļoti askētisku, mazliet "oversize" mēteli ar apvilktām pogām, pilnīgi nekā lieka!
Foto bez galvas... klienta vēlmes ir svētas...

Rūķi nāk!

Šogad rūķi ir sarosījušies ļoti laicīgi! Jau oktobra vidū grib būt droši par jaunām cepurēm 😉
Varbūt arī jūsu rūķiem vajag jaunas cepures?

Mēness brilles

Šodien aktualizējās mēness briļļu jautājums. Tā kā blogu sāku veidot tikai šā gada pavasarī, tad sanāk, ka neko iepriekš neesmu darījusi 😊 Lai gan šīs brilles ir atrodamas arī manā Facebook lapā, bet FB ir izveidots tādā veidā, ka vēsturi ir diezgan grūti atrast, tamdēļ arī sāku veidot savu blogu, lai citi un  arī pati vieglāk atrastu darbus.
Mēness brilles sāku šūt pagājušā gada rudenī, kad uzšuvu savas pirmās, mazliet neveiklās brilles pirms došanās uz slimnīcu, jo tur vienmēr spīd acīs gaisma un logiem nav aizkari. Citiem ļoti iepatikās un es pamatīgi aizrāvos. Tā tapa gana liela kolekcija gan pašas idejas, gan pasūtījumi. Šobrīd nevienas vairs nav, bet tuvojoties Ziemassvētku laikam aktualizējas mazo mīļo dāvaniņu jautājums.