Kristaps prec Janīnu

Kādā jaukā pavasara dienā man atsūtīja ziņu tērpu māksliniece Ieva Ādamsone ar jautājumu vai es varētu sašūt korseti. Tā kā mums jau iepriekš bija jauka sadarbība, nu kā lai atsakās no tāda piedāvājuma! Un tā nu aizsākās interesanta sadarbība un jauka iepazīšanās ar jauno pāri.

Tālāk sekoja interesantas sakritības. Jaunais pāris nedzīvo Latvijā, bet Norvēģijā, tātad pielaikošanas iespējas ir diezgan ierobežotas. Tā ir sakritība vai liktenis, bet man bija ieplānots ceļojums uz Norvēģiju. Man par atvieglojumu varējām viegli noorganizēt pielaikošanu pie maniem draugiem Bergenā. Jo citādi korsete būtu jāsašuj tikai ar divām laikošanām, kas ir diezgan neiespējami. 

Tā nu skaistais tērps tapa divas reizes tiekoties pie Ievas, vienreiz Norvēģijā un vienreiz pie manis darbnīcā. Diemžēl atdot nesanāca redzot rezultātu, bet saņemot bildes no kāzu dienas. Redzot tās, biju ļoti gandarīta. 

Pucēt līgavu, tas vienmēr ir īpaši. Tās vienmēr ir citādas sajūtas. Un tā kā sanāca tikties arī kuplākā draugu lokā un ir sanācis sadraudzēties ar ģimenēm, apciemot jauno pāri jau pēc kāzām viņu mājoklī Norvēģijā, tad liekas, ka būs aizsākusies jauka draudzība. 

Tātad mana daļa no šī skaita tērpa ir korsete, pārējo veidoja Ieva Ādamsone. Sākotnējais tērps, kuru Janīna bija izsapņojusi, godīgi sakot bija pilnīgi savādāks, bet mēs ar Ievu izskaidrojām kāpēc būtu jāatsakās no iedomātās ieceres. Lielākais gandarījums ir līgavas prieka asaras redzot sevi līgavas tērpā un protams līgavaiņa atzinība. 

Un te nedaudz no darba gaitas. Visgrūtākais ir savienot mežģīņu daļu ar korseti, lai viss labi piegulētu. Šajā gadījumā grūtības sagādāja tas, ka mežģīne nebija elastīga. Bet galvenais ir skaists rezultāts!

Manas mīļākās skatuves dīvas puķu pļava

Šis ir tas gadījums, kad ieloču svārki nav tikai ieloču svārki.
Ārkārtīgi skaists audums ar neparastu struktūru un kritumu. Līdz nonācām līdz galējam variantam, izmēģinājām trīs veidus kā salikt ieloces.
Lai svārki stāvētu kupli, tiem nepieciešami apakšsvārki. Tāds nieks vien ir - tikai 6 metri 3 metrus plata mīkstā tilla. Pati skatos un brīnos, kur tas viss palika?!
Nav mākslas bilde, bet lepnums milzīgs par tik skaista talanta un vienkārši skaistas sievietes pucēšanu!

Mans pirmais vigvams

Tie patīkamākie un mīļākie pasūtījumi ir no maniem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem. Jau labu laiku zināju, ka mazdēliņam būs jāuzšuj vigvams. Vakar pabeidzu un vēl "siltu" nogādāju jaunajam īpašniekam.

Lai to uzšūtu, izpētīju simtiem, vai pat tūkstošiem vigvamu. Bildēs izskatās tik vienkārši - kvadrāts, trīsstūrīši, kociņi un gatavs!

Bet tas sarežģītākais ir pareizās proporcijas. Auduma platums nosaka to cik būs maksimālais iespējamais pamatnes laukums. Atļaušos aprēķinus un zīmējumus nepublicēt, jo uzskatu, ka neesmu atradusi pareizo un galējo variantu. Bet, manuprāt, galvenais ir rezultāts par kuru ir laimīgi mani mīļie. 

Jaunais īpašnieks jau iekārto mājiņu, sakārtojot pareizi spilvenus un kabatiņās saliekot svarīgākās mantas.

Iešuvu divas kabatiņas. Lodziņu var aizvērt, ja ir vēlme norobežoties. 

No ārpuses lodziņu var arī atvērt šādi.

Uz grīdas ir paklājiņš, kurā iešūts 5mm porolons. 

Lai gan vigvama konstrukcija ir ļoti stabila, tik un tā bērniņa drošībai un vecāku mieram, stūros iešuvu šādas koku atbalsta kabatiņas. Tikai tādā gadījumā vigvama malas nenostiepjas līdz galam, tad pamatnei vajadzētu būt par kādiem 10cm lielākam, tātad auduma platumam vajadzētu būt 150cm, šis audums bija 140cm. Gatavā veidā šī grīdiņa ir 136cm. 

Un tad vēl spilventiņi. E burtiņš, jo mājas īpašnieks ir Edgars. Šo izšuvuma dizainu veidoju pati ar jauno izšūšanas programmu. Kā sacīt jāsaka, pirmais kucēns... 

Īpašs stāsts ir par vigvamu saturošiem kokiem. Nopirku instrumentu kātus, ļoti apmierināta. Aizvedot mājās konstatēju, ka 150cm garums ir stipri par īsu. Izrādās minimums ir 180cm. Izbraukāju veikalus, izrādās tas ir deficīts! Visas vigvamu šuvējas ir izpirkušas visus 30mm kokus!!! Pēc ilgiem meklējumiem, pilnīgi nejauši, dārza nodaļā ieraudzīju neticami garus 200cm garus instrumentu kātus! Skaisti novirpotus un noslīpētus. Vigvamam nu bija saturs. 

Nekas nevar būt jaukāks kā mīļās sejiņas smaids. 

Spāres vēderā

Citiem taureņi vēderā... citiem spāres.
Nevaru sagaidīt parādes bildes, gribu padalīties ar burvīgu dīvas skatuves tērpu.
Šis tērps ir ar noslēpumu - tā nav kleita. Bet to, kas dīvai zem svārkiem redzēs tikai tie, kuriem pati dīva ļaus ieskatīties 😉
Josta veidota tā, lai var uzlikt no abām pusēm, gan ar spārēm, gan bez spārēm. Jostā iešūti korsešu kauliņi, lai nelocītos.
Tērps šūts no ļoti neparasta auduma - 50% zīds, 50% lins.

Un atkal personalizētas dāvanas

Vakar apdāvināju savus mīļos draugus 15 gadu oficiālajā jubilejā, kur pat esmu bijusi kā lieciniece ar parakstu. Tā kā pa šo laiku no diviem viņi ir kļuvuši par četriem, tad dāvanas vajadzēja visiem. Gribēju katram ko personīgu un ar veltījumu tuvākajām interesēm.
Atrādu kas man sanāca, jums, mani sekotāji,  spriest kā man izdevies un vai var nojaust katra interesi.

Galdauts un salvetes

Beidzot pienākusi tā diena, kad varu parādīt kaut ko ļoti skaistu! Kādam brīnišķīgam pārim vakar bija īpaša diena - 20 gadu kāzu jubileja.
Tā kā šo dāvanu pasūtīja mana ļoti mīļa draudzene un pāri es pazīstu personīgi, tad šis darbs man sagādāja patiesu baudu.
Zinot, ka pāra sievišķai pusei īpaši mīļas ir peonijas, tad protams, galdauta vidū rotājas tieši tās. Uz salvetēm izšuvu iniciāļus.
Tā kā galdauts ir no 100% lina un tas ir balts, tad, ja nu netīšām kādam gadās izliet sarkanvīnu, tas nekas, to droši var balināt.
Un, protams, neiztrūkstoši apdare ir ar plato malu un skaistajiem slīpajiem stūrīšiem.

Izšūta gultas veļa dublis divi

Ir tik patīkami saņemt ziņu no kāda pavisam sveša cilvēka, kuram patīk tavs darbs un vēlas tādu pašu. Vakar tādu ziņu saņēmu. Vai ir iespējams pasūtīt personalizētu gultas veļu, tikai protams ar citiem iniciāļiem. Neskatoties uz to, ka šobrīd darba tiešām daudz, piekritu burtiski divu dienu laikā uzšūt, jo jādāvina jau šajās brīvdienās un jāved uz Ventspili. Viena diena materiāla sagādāšanai, otra diena darbam. Un, lūk, rezultāts!
Burtu krāsa izvēlēta tāda, jo kāzu tēma bija lavanda. Nu bet skaidrs, dāvana uz kāzu jubileju. Domāju, ka šāda gultas veļa ir cienīga būt arī kāzu dāvana.
Es gultas veļu šuju ar veco klasisko metodi ar veļas vīli, kuru sauc arī par franču vīli. Reti kad mūsdienās var redzēt gultas veļu šūtu ar šo metodi.
Aizdare ar pogām, lai neveļas laukā sega.

Lina bikses un veste

Kas teicis, ka no lina var šūt tikai kleitas un kreklus? No lina var šūt visu! Arī klasiskas bikses un vestīti.
Kliente vēlējās, lai buktes neizietu jau pirmajā izgājienā, tās jānošuj ar dekoratīvo nošuvi. Ļoti laba doma. Man pašai nebija tas ienācis prātā. Šodien redzēju bikses nedēļu pēc nodošanas. Nu tiešām prefekti! Gan protams mans darbs, gan doma par nošūtajām buktēm.  😊

Vestītei kabatiņas nav tikai butaforija, bet reālas mazas kabatiņas, kurās nevar ielikt planšetes lieluma telefonu. Tās ir bankas kartei un lūpu krāsai.

Gribēju šūt vestei klasisko savilcēju ar metāla sprādzīti, bet klientes kungs teica, ka metāla sprādzes bojā mēbeles un visur ķeras, vai nevar izdomāt ko citu. Tāpēc radās ideja par gumiju.
Visvairāk pie šī kostīma man patīk vestes iekšpuse.

Pēc iepriekšējā parauga tapa vēl vienas linu bikses.

Divas blūzes

Atrādu divas blūzes vienai dāmai. Ir paredzēti divi notikumi šovasar, kur jāsapucējas svinīgāk, bet vakarkleitu neprasās. Un kāpēc gan blūze nevar būt svinīgs apģērba gabals? Klāt tumšas klasiskas bikses un komplekts gatavs!
Baltā blūze man pašai viens no šīs vasaras favorītiem.

 Otrā blūze ir klasiska tunika. Pats audums bija gana izteiksmīgs, lai nevajadzētu izdomāt sarežģītus griezumus. Jāatzīmē, ka klientei ir sarežģīts augums, kur jāizceļ skaistie dotumi, lai neizceltos tas, ko nav vēlme izcelt, tamdēļ izteiksmīgi dekoltē.